Liepaja 2014

Kas es esmu? Kas es būšu? Ko es varu? Ko es gribu? Vai viss man atļauts? Vai viss man der? No kurienes es nāku un kas ir manas saknes? Kas ir mans kaimiņš? Vai es piederu sev vai pasaulei? Kas ir globalizācija? Kāpēc caurums asfaltā mani uztrauc vairāk nekā caurums ozonā? Vai kultūra ir vienīgā, kas spēj uzturēt piederības sajūtu Eiropai? Vai vienaldzība bieži vien nav kautrība? Vai tolerance ir pakļāvība? Vai provokācija ir vardarbība? Ko māksla un kultūra dara ar cilvēku? Vai māksla drīkst nodarīt pāri? Vai kultūrai ir robežas? Vai kultūru var ierobežot? Kāpēc spainis virtuvē ir spainis, bet izstāžu zālē māksla? Kāpēc man par to jādomā? Vai lasot šos jautājumus Tev rodas jautājums – kas mēs esam – mēs, kas ir šīs interneta lapas otrajā pusē? Vai eksistē galīga atbilde? 

Jautājumu mežs. Jautājumu jūra. Katrs solis ir jautājums. Jautājums ir visa sākums. Jautājums ir gan cilvēku, gan cilvēci attīstošais un virzošais spēks.

Liepājas un Kurzemes reģiona pieteikums titulam „Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” (EKG) ir balstīts pārliecībā, ka jautāšana ir domāšanu, dialogu un rīcību iniciējošs mehānisms, mehānisms, kas ir pārmaiņu un attīstības virzītājs. Katram indivīdam, tāpat kā sabiedrībai kopumā, šajā jautāšanas un domāšanas procesā ir izšķiroša loma, tāpēc Liepājas pieteikums titulam EKG ir veidots, raugoties tieši no indivīda perspektīvas.

Liepājas un Kurzemes pieteikums aicina palūkoties uz Eiropu ne tikai kā uz mūsu stereotipisko priekšstatu kopumu. Tas māca, ka prasme jautāt, domāt un rīkoties mums jāapgūst visiem kopā, jo pilsētu, reģionu un valstu robežas kļūst par aizvien nosacītāku mērauklu – mēs dzīvojam vienotā kultūras telpā un mums visiem jāiemācās paskatīties vienam uz otru bez aizdomām, bailēm, mazvērtības kompleksiem un skaudības. Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts rada pamatu līdz šim pilsētas un reģiona vēsturē plašākajai sadarbībai, tas paplašina reģiona iedzīvotāju pieredzi un zināšanas, kā arī starptautiskās sadarbības tīklus. Tas rosina jautāt, domāt, rīkoties pāri robežām, lai radītu pamatu ne tikai jaunam pilsētas un reģiona uzplaukumam, bet sniegtu nozīmīgu pienesumu arī Eiropai.

Liepājai piemīt unikāls zīmols, kuru lielā mērā uztur gan paši liepājnieki, gan vēl lielākā mērā - pilsētas viesi. Liepāja bieži tiek saukta par Latvijas kultūras un mūzikas galvaspilsētu. Taču pieteikuma mērķis nav gulēt uz lauriem vai spēlēties ar Liepājas esošajiem vai bijušajiem tituliem. Mūsu mērķis ir jautāt, lai atklātu savus trūkumus, jautāt, lai ieraudzītu sevi citā gaismā, jautāt, lai atklātu ne tikai to, ko meklē Eiropas Savienība, bet arī to, kas pilsētai un visam Kurzemes reģionam ir  vitāli nepieciešams.Izmantojot kultūras procesu kā vidutāju, liepājnieku un kurzemnieku mērķis ir uzdot sev nozīmīgus jautājumus un jautājumu uzdošanā iesasaitīt arī pārējos Eiropas un tās robežvalstu iedzīvotājus. Pieteikums tiecas aktualizēt globāla mēroga jautājumus un sniegt glokāli (lasi: globāli un lokāli) pielietojamas atbildes. 

8 PROGRAMMAS  - 8 ANTENAS - 8 JAUTĀJUMI
Liepāja piedāvā kultūras gadu veidot saskaņā ar astoņām tematiskām programmām jeb astoņiem jautājumiem, kurus sev un Eiropai uzod kurzemnieki:

1.     Rucavas Anna - SAKNES ANTENA - ar jautājumu „No kurienes es nāku?”
2.     Pilsētas ērģelnieks Lotars Džeriņš- SMALKĀ ANTENA - ar jautājumu „Kāda ir astotā nots?”
3.     Acu ārsts Paiman Emadi - DIALOGA ANTENA - ar jautājumu „Kas ir tavs kaimiņš?”
4.     Mūziķis  Loui Fontaine- NEPIERADINĀTĀ ANTENA - ar jautājumu „Jums ir jautājumi...?”
5.     Students Kristers Krafts- MEKLĒJUMU ANTENA - ar jautājumu „Kas ir aiz horizonta?”
6.     Militārās vēstures pētnieks Juris Raķis - PARADOKSU ANTENA - ar vaicājumu „Kur ir pilsēta?”
7.     Bērns - NĀKOTNES ANTENA JEB RADARS - ar jautājumu „Vai es būšu?”
8.     Zilā govs - DABAS ANTENA - ar jautājumu „ Kas ir ķēdes otrā galā?”

 4 ATTĪSTĪBAS VIRZIENI
Projektus iespējams klasificēt atbilstoši to rezultatīvajai ietekmei četros horizontālos virzienos – tēmās, kas caurvij projektu ne tikai visos tā segmentos, bet veido arī secīgas projekta attīstības fāzes laikā (2010 - 2015):

1.      DIALOGS

• - Jāiedrošina cilvēkus aktīvi līdzdarboties un saskarties ar mākslu;
• - Jāveicina kultūras un mākslas sadarbība ar citām jomām;
• - Jānodrošina izglītība kā dialoga instruments;
• - Ar kultūras starpniecību jātuvina un jāveido dialogs starp dažādām sabiedrības grupām (etniskām, nacionālām, reliģiskām, sociālām);
• - Jāsniedz vienota platforma reģiona un dažādu valstu iedzīvotāju sadarbībai;
• - Jāveicina vietējais un starptautiskais tīklojums;
• - Jāuztur dialogs starp Rietumu un Austrumeiropu, Eiropas Ziemeļiem un Dienvidiem, Eiropas Savienību un tās robežreģioniem.

2.      LĪDZDALĪBA

• - Jāapgūst līdz šim maz vai pavisam neizmantotās auditorijas;
• - Jānodrošina kultūras klātbūtne pilsētas mikrorajonos, reģionā, lai sasniegtu marginālās grupas;
• - Jāattīsta izglītība, kas ietver komunikāciju ar mākslu;
• - Jāiesaista reģionālie un starptautiskie partneri nozīmīgu kultūras tradīciju un infrastruktūras veidošanā;
• - Attīstības projektos jāiesaista dažādas sociālās, etniskās un reliģiskās grupas.

3.      INOVĀCIJAS

• - Jāpalīdz atklāt un atraisīt individuālo radošumu;
• - Jāveido labvēlīga vide inovācijām;
• - Jāstimulē mākslas un tehnoloģijas saskarsme;
• - Jāpiedāvā un jāiedzīvina tradicionālās mākslas formas neparastā kontekstā.

4.      PĀRMAIŅAS

• - Jāpaplašina iedzīvotāju pieredze un jāveicina izmaiņas to domāšanā;
• - Jāmaina attieksme no kultūras patērēšanas par labu līdzdalībai kultūrā;
• - Industriālās un agrākās militārās teritorijas un ēkas jātransformē par pievilcīgu vidi radošās ekonomikas attīstībai;
• - Pamesti un aizauguši pilsētas nostūri jāpadara par aktīvi izmantotām teritorijām sadzīves, tūrisma un kultūras vajadzībām;
• - Jāveicina līdz šim svešo kultūru labāku zināšanu un izprašanu;
• - Jārada jauni un inovatīvi produkti, kas kļūtu par pilsētas simboliem.